Vai tiešām, Dodot otram to, ko viņš vēlas, nozīmē saņemt to, ko vēlamies mēs? Atbildes 2023. gada 17. februārī Jelgavas Spīdolas Valsts Ģimnāzijas 9. klašu grupas jauniešiem palīdzēja rast Inga Bite – personības izaugsmes trenere un pārmaiņu speciāliste.

Kopā ar jauniešiem tika apskatīti tādi eksistenciāli jautājumi – No kurienes rodas stress? Kāpēc es nevaru saņemt to, ko ļoti vēlos? Kāpēc un kur esmu pazaudējis ticību Brīnumam?

Inga ar stāstiem jauniešus ieveda pārdomās, lai katrs viens mēģinātu aizdomāties, ka stress rodas tikai no cilvēkiem, jo mēs par sevi un citiem nepareizi domājam un runājam. Kā arī nevaram saņemt to, ko vēlamies, jo nemākam otram dot un tekt to, ko otrs vēlas. Lasīt vairāk…

“Vienā valodā, raud visi ļaudis,
Vienā valodā, valodā tie smej.
Tikai dzimtā valoda, dzēš sāpes,
Prieku dziesmas dod, atdod pasaulei.

Dzimtā valodā ir māte, māte, dzimtā valodā
Vīns vēl saldāks, dzimtā valodā pasmejies
Pie sevi pats.

Kad tu nespēsi ne dziedāt, ne raudāt,
Kad tu nespēsi vairs it nekā – ar debesīm,
Zemi tu klusēsi, tas būs tavā dzimtā valodā.

Dzimtā valodā ir māte, māte, dzimtā valodā
Vīns vēl saldāks, dzimtā valodā pasmejies
Pie sevi pats.”

Noklausies dziesmu –

https://www.youtube.com/watch?v=RWjlS_rUNlk   “ Līvi” – “Dzimtā valoda” (A.Virga/G.Vieru. atdz. I.Ziedonis)

Starptautiskā dzimtās valodas diena ir 1999. gada novembrī UNESCO izveidota dzimtās valodas piemiņas diena, kuru katru gadu atzīmē 21. februārī. Tās izveidošanas mērķis ir veicināt valodu un kultūru daudzveidību un daudzvalodību, jo aptuveni puse valodu ir apdraudētas, un vairums no tām ir uz izmiršanas sliekšņa. Pēc 2009. gada UNESCO ziņojuma visvairāk valodu (196) ir apdraudētas Indijā, otrajā vietā atstājot Amerikas Savienotās Valstis (192), bet trešajā vietā – Brazīlija (190).

Latviešu  ir dzimtā valoda ap 1,5 miljoniem cilvēku pasaulē, no tiem Latvijā dzīvo ap 1,15 miljoniem cilvēku.Latviešu valodā runā ap 350 000 latviešu ārzemēs. Kā otro valodu to pārzina un lieto ap 500 000 cilvēku. Salīdzinājumam – pasaulē ir vien aptuveni 200 valodu, kuru runātāju skaits sasniedz 1 miljonu cilvēku. Teju pusei jeb apmēram 3000 pasaules valodām runātāju skaits nepārsniedz 1000 cilvēku. Lielākā daļa no šīm valodām ir uz izmiršanas robežas. Katru mēnesi pasaulē izzūd vairākas valodas, un līdz ar tām – šo valodu pārstāvētais kultūras mantojums. UNESCO Apdraudēto valodu sarkanajā grāmatā ir ierakstīta Latvijas pirmiedzīvotāju lībiešu valoda. 2013. gadā mūžībā aizgāja pēdējā šīs valodas runātāja, kurai tā bija dzimtā valoda. Pašlaik ir grupa lībiešu pēcteču, kas spēj tajā sazināties.

https://youtu.be/Ko6cl1jg6tA  21.02.2021. Valsts prezidenta Egila Levita sveiciens Dzimtās valodas dienā

https://www.youtube.com/watch?v=HhCvDStizgI Latviešu valodas stāsts 2021, Latviešu valodas aģentūra

Latviešu valodās stundās jaunieši rakstīja par skolu un savu dzimto valodu, izmantojot zīmju sistēmas. Daži darbi atrodas 2.stāvā pie Latvijas kontūras, bet šeit vari pamēģināt izlasīt tekstu par mūsu skolu.

Atbildes 2023. gada 10. februārī Jelgavas Spīdolas Valsts Ģimnāzijas Projekta dalībniekiem palīdzēja rast Inga Bite – personības izaugsmes trenere un pārmaiņu speciāliste.

Tikšanās mērķis bija iepazīstināt jauniešus ar vienkāršām, bet ļoti pamatīgām lietām, kā saka Inga, ka mums katram ir viena planēta Zeme, mēs visi kaut ko darām – strādājam, mums visiem ir 24 h diennaktī, tikai VISatšķirīgākais esam mēs katrs viens, – unikāls, neatkārtojams un ģeniāls, tikai atrast to ģēniju sevī nevar “kopējot” otru, paklausot otram, vai sakot priekšā otram. It kā vienkāršas lietas, bet izrādās, ka ne tikai jauniešiem, arī pieaugušajiem brīžiem šķiet, ka mēs par otru zinām vairāk kā par sevi,  mums šķiet, ka mans padoms – ideja spēs kādam vairāk ko dot vai palīdzēs ko sasniegt. Nodarbības beigās, saka Inga, nostiprināju tikai atklāsmi, ka sakot kādam priekšā, lieku reizi pamācot vai izdarot kāda vietā, piemānam gan sevi, gan to otru. Otram nedodam iespēju pašam “vārīties, burbuļot, kamēr zupa gatava”, savukārt, sevi apzogam ar to, ka to laiku, kamēr domājām otra vietā, neatgūstami pazaudējam sev. Atrunas vai nevēlēšanās pašam pieņemt sev svarīgos lēmumus vēl vairāk aizved mūs prom no sava KODOLA – NO SAVA OZOLA, kurā būtu jāsāk rausties un augt, un zaļot, kuplot un priecēt sevi un citus. Tāpēc jau aklais aklajam nevar ceļu rādīt, tad abi divi bedrē iekritīs. Lasīt vairāk…